Uzkāpt augstāk, paskatīties dziļāk
Cik augstu un cik dziļi patiesībā sniedzas Pierīga?
Septembris ir klāt, skolas somas atkal tiek krāmētas, bet mēs šoreiz nolēmām mācīties mazliet citādi – nevis no grāmatām, bet no pašas Pierīgas. Lai to noskaidrotu, mēs devāmies meklējumos. Un ātri vien sapratām – šis nebūs vienkāršs stāsts par augstākajiem pakalniem un dziļākajiem ezeriem. Izrādās dažviet interesantākais sākas tieši tur, kur to vismazāk gaidi. Varbūt tāpēc šo karti nemaz nevajag uztvert kā “Pierīgas augstāko un dziļāko vietu topu”. Tā ir drīzāk mazs Pierīgas šķērsgriezums.
Piemēram, Babītes ezers (Mārupes novads). No malas – milzīgs ūdens plašums. Toties zem ūdens – dūņu, sapropeļa un citu nogulumu slāņi, kuri gadu gaitā krājušies ezera gultnē. Savukārt no Lāču skatu torņa tas atklājas vēl citādi – pēkšņi ezers, kas no krasta šķiet kā viena liela ūdens mala, kļūst par sarežģītu niedrāju, saliņu un ūdens laukumu mozaīku. Un, ja jau esam Mārupes novadā, kāpēc nepacelties augstāk? No Cenas tīreļa skatu torņa paveras skats uz akačiem un purva ezeriņiem. Bet Skaista ezers, kas atrodas Cenas tīreļa vidū, slēpj biezu kūdras slāni. Tātad tas, ko mēs saucam par “ezera dziļumu”, patiesībā ir tikai pati pirmā kārta.
Melnā ezera purva skatu tornis (Olaines novads) ļauj palūkoties pāri vienai no Pierīgas īpašākajām purva ainavām – ar lāmām, ezeriņiem un plašiem klajumiem, kas no zemes līmeņa bieži vien paslēpjas aiz niedrēm un meža. Bet lejā atrodas Melnais ezers. Padomājot par to, sāk kļūt interesanti: purvs nav vienkārši slapja vieta. Tas ir dzīvs arhīvs, kas slāni pēc slāņa krājis to, kas šeit noticis gadu tūkstošiem. Savukārt Līdumu karjers parāda, ka arī cilvēka pārveidota ainava var kļūt par dabas daļu – kādreizējā smilšu ieguves vieta ar laiku pārtapusi par ūdenskrātuvi.
Riekstukalna skatu tornis (Ķekavas novads) paceļas pietiekami augstu, lai skaidrā laikā no tā ieraudzītu pat Rīgas torņus. Bet Daugmales pilskalnā augstums savienojas ar vēsturi – stāvais Daugavas krasts šeit sasniedz 20–25 m, bet pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem šajā vietā mutuļoja viena no nozīmīgākajām Daugavas tirdzniecības vietām. Bet, ja gribas ieskatīties patiešām dziļi, jāmeklē Liliju ezers. Par tā faktisko dziļumu droša skaitļa mums nav, taču vietējā leģenda vēsta, ka to nemaz nevar izmērīt!
Taču, ja gribas īstu augstuma rekordu sajūtu, jādodas uz Lielajiem Kangariem (Ropažu novads). Tur 33 metrus virs zemes paceļas skatu tornis, bet pats osa valnis sasniedz apmēram 27 m virs apkārtējās ainavas. Un tas nav parasts pakalns – šo garo, šauro grēdu pirms tūkstošiem gadu izveidojuši ledāja kušanas ūdeņi. Bet Lielajos Kangaros nav tikai kur kāpt. Turpat lejā atrodas Sauriešu karjers – kādreizējā ģipšakmens ieguves vieta, kas pēc ieguves pārtraukšanas piepildījās ar ūdeni. Šodien tā dziļākās vietas sniedzas ap 15 metriem, un dzidrais ūdens padarījis to par iecienītu niršanas vietu.
No 33 metriem augšup līdz 15 metriem lejup – un mēs vēl neesam pabeiguši.
Jo Salaspils novadā augstums un dziļums sastopas pavisam neparastā veidā. Rīgas HES aizsargdambis, kas stiepjas vairāk nekā 15 km, ļauj paskatīties pāri Daugavai un HES ūdenskrātuvei, uz Doles salu un senās Daugavas ainavu. Savukārt Doles salas dolomīta atsegums ļauj burtiski ieskatīties miljoniem gadu senā pagātnē – devona dolomīta slāņos ar fosilijām. Bet pats iespaidīgākais “dziļuma” stāsts ir Salaspils karsta kritene. 2021. gadā zeme šeit pēkšņi iegruva, taču stāsts zem tās sākās daudz senāk. Pazemes ūdeņi ilgstoši šķīdināja ģipša slāņus, līdz vienā brīdī virszeme vairs nespēja noturēties. Kritene sākotnēji bija ap 8 m dziļa, un tās sienās šodien var redzēt arī pēdējā leduslaikmeta nogulumus, kas veidojušies pirms aptuveni 14 700 gadiem.
Ādažu novadā augstumu vairs neveido pilskalni vai ledāja atstāti osu vaļņi – te savu darbu ir darījusi pati jūra. Brēdes kalns paceļas ap 29 metriem, bet tās ir senās piekrastes pēdas, kas šodien izskatās pēc meža un kāpu ainavas. Bet te ir vēl kāds interesants pavērsiens. Vējupe no pirmā acu uzmetiena izskatās pēc pavisam parasta ezera ar jauku pludmali. Taču patiesībā tā ir Gaujas vecupe, ko cilvēks, padziļinot, pārveidojis par ūdenstilpi. Šodien Vējupe ir viena no Ādažu iecienītajām atpūtas vietām – ar pludmali, peldēm un pat izgaismotu strūklaku. Arī Mazais Baltezers mierīgs un rāms izskatās tikai no malas, jo tā dziļākā vieta sasniedz 10,3 m. Un tas ir lielisks atgādinājums – ne viss, kas izskatās sekls, patiešām tāds ir.
Un varbūt tieši tas ir interesantākais šajā kartē. Pierīga nav tikai tas, ko mēs redzam. Zem ūdens slēpjas dūņas, sapropelis un kūdra. Zem kājām – seni ģeoloģiskie slāņi. Purvos – ezeri, kas no augšas izskatās pavisam citādi. Karjeros – ūdens, kura tur agrāk nemaz nebija. Un reizēm pati zeme pēkšņi iegrimst. Bet virs visa tā – torņi, kāpas, pilskalni un osu vaļņi, kas aicina paskatīties uz Pierīgu no augšas. Varbūt šis ir īstais laiks sev atgādināt – mācīties var ne tikai klasē. Reizēm labākās stundas notiek tieši Pierīgā!
Foto – Kempings Dūšeļi (Babītes ezers), Jurģis Kreilis (Rīgas HES valnis), kā arī foto no Pierīgas tūrisma arhīviem
