Jaunumi

Lai labāk iepazītu Pierīgas tūrisma nozares uzņēmējus, aicinām viņus uz sarunu sēriju ‘’Saimnieku stāsti’’. Šajā reizē ciemojamies Marutas Raudes māklslas centrā un porcelāna darbnīcā Mārupē, lai runātu ar Alfu Raudi.

Pirms nedaudz vairāk kā 5 gadiem pēc smagas un nežēlīgas slimības mūžībā devās porcelāna māksliniece Maruta Raude,  kurai bija savdabīgs un neatkārtojams skatījumu uz dzīvi, radošas idejas un optimisms. Mums, palicējiem bija izvēle, vai nu visas porcelāna lietas un darba rīkus sapakot kastēs un nolikt, pārcelties uz parastu mājokli, vai arī iespēju robežās turpināt iesākto un varbūt atrast ko jaunu. Izvēlējāmies turpināt.

Marutas Raudes mākslas centrs ir biedrība, kuru dibinājām mākslinieces piemiņas saglabāšanai, izstāžu un ekskursiju organizēšanai. Padomā ir arī drukas darbi, piemiņas albūmi. Marutas talanta cienītājiem ir interese par Ziemassvētku kartiņām, kurām nepieciešami atjaunoti izdevumi. Biedrības darbību finansējam ar ieņēmumiem no tirdzniecības ar jaunradītiem porcelāna darbiem un ekskursijām. Šim nolūkam esam radījuši zīmolu ‘’Marutas Raudes porcelāna darbnīca’’ un logo (tā autore - māksliniece Linda Lūse) – ideja par šādu zīmolu darbnīcas produktiem bija jau Marutas laikos. Domāju, esam saglabājuši mūsu mantojumu un pratuši to attīstīt tālāk, bet tas vēl ir tikai darba sākums.

Māksliniece zināja, ka turpināsim darbnīcas darbu, deva tam svētību un arī vērtīgus padomus. Maruta bija nedaudz pārsteigta, jo līdz tam diezgan ierobežoti iesaistījos norisēs darbnīcā, pārsvarā risinot praktiskas dabas jautājumus un palīdzot ar izstāžu iekārtošanu.

Jāsaka, daudzi cilvēki zina par Marutu Raudi un viņas darbiem, daudziem arī īpašumā ir lielākas vai mazākas lietiņas. Ar savām aktivitātēm mēs radām jaunu Marutas daiļrades cienītāju loku un paaudzi.

Nedaudz sarežģīti, bet tā nu viss ir sanācis… dažas lietas jau notiek pašas no sevis.

  

Mums par pārsteigumu, daudzi cilvēki gandrīz neko nezina par porcelānu un tā gatavošanas procesu. Tādēļ mūsu apmeklētājiem iepazīšanās ar porcelāna procesa niansēm un praktiskiem piemēriem ir pārsteigums. Vairumam cilvēku keramika ir māls. Par pārējiem traukiem ir mazāk zināšanu un cilvēki bieži vien neredz īsti atšķirību starp balto mālu, fajansu un porcelānu. Vēl jau ir arī franču stikls. Mēs uzskatāmi demonstrējam porcelāna puscaurspīdīgumu, skaņas un trauslumu, kā arī salīdzinājumu ar citiem materiāliem.

  

Mēs izgatavojam lielākus traukus, kā piemēram vāzes un bļodas. No tiem populārākās ir krūzes. Top arī mazāki trauciņi. Tāpat arī gatavojam rotaslietas. Šeit izpaužamies ar jaunradi - traukus lielākoties gatavojam pēc Marutas atstātā dizaina – formām, un izmantojam viņas radītos dekolus. Laika gaitā rodas izmaiņas pieprasījumā un arī pašiem ir interesanti radīt ko jaunu.

 

Īpaša ir Marutas radītā ‘’Krūze ar zelta graudu’’. Tie vienkārši radās kā noformējums darbos un, godīgi sakot, es pat īsti neatceros to sākumu. Tomēr šodien tā ir viena no Marutas dizaina trauku raksturīgajām iezīmēm.

Rotu pamatā ir Marutas radītais ‘’Laimes akmentiņš’’ ar savu stāstu. Par to Maruta teica: “Ja Jūs jūras krastā atrodat akmentiņu ar caurumu, tas nozīmē laimi.  Šos akmentiņus es darinu no porcelāna ar rokām. Tas nozīmē – laimi savām rokām. Lai izdodas!”.

  

Latvijā ir vairāki mākslinieki un darbnīcas, kas strādā ar porcelānu. Mūsu darbnīca ir uzbūvēta ar Marutas daiļrades bagāžu – viņas darbi, kas redzami ekspozīcijā, veido tās neatkārtojamu pamatu.  Maruta nebija tipiski keramiķe. Viņas pamatizglītība bija dizaina grafika, bet viņas  diplomdarbam kā vadītājus māksliniece un keramiķe Valda Podkalne ieteica pasaulē atzīto un novērtēto porcelāna mākslinieku Pēteri Martinsonu un grafiķi Aleksantu Dembo. Rezultātā radās izcili novērtētais darbs – šķīvju kolekcija “Manu draugu pasaules”. Šo darbu pamanīja keramiķe Inese Brants, kura Marutu ieveda porcelāna apritē. Maruta eksperimentēja ar dažādiem materiāliem. Praktiskās darba metodes pārņēma no kolēģiem keramiķiem, bet daudzas lietas izdomāja pati. Šo jaunrades jeb inovāciju elementu tad mēs arī cenšamies saglabāt darbnīcā.

 

Lielākā daļa porcelāna kļūdu ir neatgriezeniskas. Pirms dedzināšanas porcelānu var atkal pārstrādāt. Dažreiz defektus, plaisas var pārvērst par efektu. Japāņi saplīsušus porcelāna traukus labo ar zeltu. Šo metodi sauc “Kintsugi”. Mēs dažreiz izkrāsojam plīsuma vietu ar zelta krāsu – šķīdinātājā izšķīdušu zeltu.

Samierināšanās ar porcelāna defektiem, plīsumiem ir svarīga īpašība, prasme porcelāna procesā. Savādāk ir grūti.

  

Jau minēju neapdedzinātu trauku otrreizēju pārstrādi. Mēs cenšamies porcelāna masu lietot saudzīgi. Deformētos traukus izmantojam kā mājas traukus. Starp citu, šādas jautrās krūzītes – atjautīgi izkrāsotas deformētas krūzītes tīri labi patīk darbnīcas apmeklētājiem.

Elektrību maksājam pēc biržas režīma – izvēloties lētākos laika posmus – porcelāna krāsns, kaut ekonomiska, tomēr lieto daudz elektroenerģijas. Paši porcelāna priekšmeti ir ilgtspējīgi – tie saglabās savu formu un krāsas tūkstošgadēm, tos nebūs nepieciešamība bieži mainīt.

   

Svarīga ir kopības sajūta, kopā sanākšana un domu apmaiņa arī tad, ja nozares ir ļoti atšķirīgas. Ekskursantiem patīk dažādu objektu un izklaižu sajaukums. Arī šādā griezumā EXIT RĪGA tūrisma zīmola modelis Pierīgā mums šķiet ļoti interesants un piemērots. Tas mums netraucē būt pašiem sava ceļa gājējiem, jo skaistais un interesantais ir arī atšķirīgs.

  

Pierīga kā galamērķis ir ļoti konkrēts un tūrismam piemērots modelis. Rīgai ir megapoles iezīmes - cilvēks Rīgā jūtas pietiekami anonīmi, pat bezpersoniski – atšķirībā no Viļņas vai Tallinas, kur centrālā laukumā varat neplānoti sastapt savus paziņas. Tā ir arī dominējoša nodarbinātības, kapitāla un izklaides nozaru ziņā. Pierīgā dzīvo nozīmīga iedzīvotāju daļa, kuri darbadienās strādā Rīgā. Savukārt, brīvajos brīžos, nedēļas nogalē Pierīgai ir būtiskas atjaunošanās funkcijas (recreational, well-being, enriching/educational) un Pierīgā, veicot salīdzinoši nelielu attālumu no Rīgas, cilvēki var izbaudīt gan aktīvo atpūtu, gan izglītojošus un attīstošus pasākumus.  Degvielu cenas noteikti veicina šo trendu. Manuprāt, Pierīgā dzīvojošie arī labprāt bauda citus Pierīgas reģionus, ja spriežam arī paši pēc mūsu ģimenes mazajiem ceļojumiem. Pierīga ir arī galamērķis tālākiem Latvijas novadiem – varbūt Pierīga ir ierastāka, cilvēkam piemērotāka un saprotamāka? Noteikti sava loma ir izglītojošiem grupu ceļojumiem – visdažādākajos vecumos. Mūsu stāstījums par mākslinieci Marutu Raudi, porcelāna procesu un meistarklases norisi un darbu ekspozīcijas apskati šķiet ļoti piemērots šiem ceļotājiem. Grūti izdomāt ko negatīvu – informētība, vēstījumi uzreiz nesastop galamērķi, grūti pievērst uzmanību – tas prasa laiku un mēs tam esam gatavi. Redzam dialektisku attīstību pa spirāli. Gan savā darbībā, gan Pierīgas tūrisma asociācijas darbā – un tad seko kvalitatīvi lēcieni – nonākot citā spēlētāju kategorijā.

  

Sagaidu tālāku attīstību, jaunu piedāvājumu, projektus un uzskates materiālus. Ceru uz arvien kaut ko jaunu, interesantu un skaistu. Pilnveidotu tehnisko bāzi jaunām iespējām. Augsim galvenokārt kvalitatīvi, jo skaitlisko mērķus var salīdzinoši ātri sasniegt. Ir dažas idejas, kuras vēl pāragri atklāt!

  

Marutas skolotājs Rēzeknes mākslas vidusskolā bija ievērojamais gleznotājs Osvalds Zvejsalnieks.  Viņš zināja, ka skolnieki gaida skolotāja vērtējumu savam darbam, kad jautāja – “kā patīk mans darbs?”.  Taču skolotājs iemācīja vērtīgu prasmi, jo atbildēja ar pretjautājumu – “Bet vai pašam patīk? Ja jau pašam patīk, tad jau droši vien ir labi”. Mums noteikti noder šis kultivētais paškriticisms, izstrādāta vērtību skala. Jo arī pašiem patīk ceļot gan tuvāk, gan tālāk. Mācīties no redzētā un piedzīvotā.

  

 

Uzzināt vairāk par Marutas Raudes Mākslas centru un porcelāna darbnīcu var te:

 

Darbnīcā notiek ekskursijas, meistarklases un ir iespēja organizēt pasākumus.

 

Iespējams arī iegādāties Darbnīcā darinātos darbus – suvenīri, dāvanas un priekšmeti praktiskai lietošanai un kolekcijai. Darbi ir izgatavoti pēc Marutas Raudes dizaina un norādījumiem, kā arī jaunradītas tēmas un darbi.

 

 Fotoattēli:

1. Darbs “Mēness četras puses”, personālizstāde Tērbatas biznesa centā 2006.gadā, foto Ojārs Jansons 

2. Simpozijā Kiprā, 2007.gadā, foto no Mākslinieces arhīva 

3. Personālizstāde “Porcelāna istaba”, Rīgas porcelāna muzejs, 2008.gadā, foto Ojārs Jansons

 

Saimnieku stāsti tiek veidoti Pierīgas reģiona tūrisma konkurētspējas paaugstināšanas projekta “Pierīgas tūrisma reģiona konkurētspējas paaugstināšana ar ilgtspējīgiem un digitālajiem risinājumiem” (Nr. 23-00-A019.332-000002), ko īsteno biedrība Pierīgas Partnerība sadarbībā ar vietējās rīcības grupām Partnerība Daugavkrasts, Biedrība "Gaujas Partnerība", Zied zeme, Biedrība Ropažu Salaspils partnerība, Stopiņu un Salaspils Partnerība, Jūras Zeme un Pierīgas tūrisma asociācija Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšprogrammā „Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība”. 

 

Vairāk par projektu: https://ej.uz/TURISMA_SADARBIBA